Sveiks!
- Detaļas
-
Publicēts Piektdiena, 10 Maijs 2013 11:03
Saeima ceturtdien, 9.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas atzīst dubulto pilsonību, nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs, kā arī paredz izmaiņas naturalizācijas kārtībā.
Pilsonības likuma grozījumi tika izstrādāti īpaši šim nolūkam izveidotā Juridiskās komisijas apakškomisijā. Darbs pie apjomīgās Pilsonības likuma reformas ilga teju divus gadus, ciešā sadarbībā ar ekspertiem izstrādājot likuma redakciju, kas atbilst mūsdienu situācijai un risina daudzu gadu gaitā radušās problēmas. Līdz šim pilsonības jautājumus Latvijā regulēja likuma 1998.gada redakcija, kas vairs neatspoguļo sabiedrības aktualitātes un vērtības, neņem vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un aktuālos migrācijas procesus.
Pilsonības likums papildināts ar tā mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums nosaka personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošina valstsnācijas piederīgajiem – latviešiem un līviem – tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dod iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.
Atzīstot dubulto pilsonību, likums nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Likumā papildināts to valstu loks, ar kurām tiek pieļauta dubultpilsonība, tām piepulcējot arī Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi. Noteikts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.
Attiecībā uz latviešiem un līviem pilsonība piešķirama tiem, kas noteiktā kārtībā apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.
Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot apliecinājumu. Tie ir cilvēki, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.
Izmaiņas Pilsonības likumā noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Noteikts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot viena vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu.
Ar grozījumiem arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšanas un atjaunošanas kārtība, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.
Grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā 2013.gada 1.oktobrī - līdz ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Saeimas Preses dienests
- Detaļas
-
Publicēts Pirmdiena, 29 Aprīlis 2013 08:43
Dalībai š.g. 2.-4.jūlija Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā jau reģistrējušies vairāk nekā 150 latviskas izcelsmes uzņēmēji, pētnieki, finansisti, inženieri, juristi u.c. profesionāļi no 18 valstīm: ASV, Austrālijas, Beļģijas, Horvātijas, Igaunijas, Īrijas, Kanādas, Kataras, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Singapūras, Šrilankas, Šveices, Vācijas, Zviedrijas un Latvijas. Visa saistošā informācija par forumu pieejama mājas lapā - www.ieguldilatvija.lv.
“Rīkojot pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, esam pieredzējuši lielu ārvalstīs dzīvojošo latviešu interesi par šo pasākumu, kas cerams kļūs par nozīmīgu platformu diskusijām par Latvijas tautsaimniecības attīstību un par ārzemēs dzīvojošo tautiešu līdzdalību tās veicināšanā,” paskaidro projekta koordinatore Ilze Garoza. “Šobrīd forumā vislabāk pārstāvētas ir Amerikas Savienotās Valstis ar vairāk nekā 50 reģistrētiem dalībniekiem, kam dalībnieku skaita ziņā seko Kanāda, Austrālija, Vācija un Lielbritānija. Ceram, ka atlikušajos mēnešos līdz forumam tam pievienosies vairāk dalībnieku no Eiropas, kā arī no Āzijas valstīm,” piebilst I. Garoza.
Foruma mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem latviešiem Latvijā un pasaulē, un veicināt inovāciju, finanšu investīciju un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī ārvalstu investīcijām pievilcīgas un godīgas uzņēmējdarbības un tiesiskās vides izveidi mūsu valstī.
Forums notiks XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā, kad Latvijā tradicionāli ierodas daudz latviešu no visas pasaules. Izmantojot šo apstākli, Foruma organizatori piedāvā ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešu profesionāļiem, kuri darbojas uzņēmējdarbības, pētniecības, ekonomikas, finanšu u.c. ar uzņēmējdarbību saistītās jomās, iespēju foruma ietvaros satikties ar pašmāju uzņēmējiem, Latvijas valsts pārvaldes, pētniecības un izglītības institūciju pārstāvjiem.
Foruma priekšvakarā, 2.jūlijā, plānotas iepazīšanās vakariņas ar uzrunu tā starptautiskajiem dalībniekiem un sponsoriem. Savukārt 3. jūlija programmā plānotas diskusijas par Latvijas vietu globālajā pasaulē, Latvijas uzņēmējdarbības vidi, eksportspējīgajām nozarēm, inovācijām un investīcijām. Šajās diskusijās plānota Latvijas amatpersonu, goda konsulu, dažādu pasaules valstu latviešu uzņēmēju un profesionāļu līdzdalība. 4.jūlijā plānotas individuālas ārzemju latviešu uzņēmēju un profesionāļu vizītes Latvijas uzņēmumos, izglītības un pētniecības iestādēs, kā arī ieinteresēto nozaru pārstāvju tikšanās.
Pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma organizatori ir PBLA, LTRK un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Foruma plānošana notiek sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas un Kultūras ministrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas Tehnisko universitāti, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un fondu "Laimes Zeme".
PBLA ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība. Organizācijas virsmērķis ir apvienot visus latviešus darbā par Latvijas brīvību un valsts neatkarību, veicinot latviešu tautas uzplaukumu neatkarīgā, demokrātiskā, kulturāli un saimnieciski attīstītā Latvijā, un organizētas, ietekmīgas un vitālas latviešu kopienas uzturēšanu ārzemēs; sekmēt latviešu tautas vienotību pasaulē.
LTRK ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija, kura apvieno 1 002 individuālus uzņēmumus un 47 nozaru asociācijas. LTRK pārstāv uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī sniedz pakalpojumus, lai Latvijā būtu izcili uzņēmumi, izcilā uzņēmējdarbības vidē. LTRK darbojas trīs jomās: 1) uzņēmējdarbības vide 2) uzņēmumu konkurētspēja 3) eksports.
LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma - vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) - biedre. Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevalstiskajām organizācijām – LTRK ir uzņēmēju balss kopš 1934.gada!
- Detaļas
-
Publicēts Pirmdiena, 15 Aprīlis 2013 08:15
It is full steam ahead for the euro in Latvia. The Saeima (Latvia’s parliament) took the first step by formally voting to adopt the euro in 2014. This was followed by presidential decrees and an ad campaign from The Bank of Latvia on how the changeover will take place. For example, a price monitoring system is being set up so that merchants do not use the euro introduction period to jack up prices. Also banks have agreed to convert all bank accounts in lats to euros on January 1, 2014 at no charge and to exchange lats for customers for several months into 2014. The final step took place in March when the Latvian government formally submitted its request to join the eurozone. Latvia’s submittal will be evaluated to make sure that it meets the economic criteria for membership (for example, limited budget deficit and low inflation) and a final official decision should be forthcoming this summer.
While it seems that the euro is definitely coming to Latvia, there are still a few bumps in the road. The first bump has already happened. When Saeima voted to adopt the euro, the vote was 52-40. It was not quite the result the ruling coalition wanted. This, and the fact that only 30% of Latvians support the conversion, has not gone unnoticed in the EU. They were and are expecting more enthusiasm for the euro. Another concern for eurozone members is that another poor country is joining the club. Latvia will be the club’s poorest member even though the economy has been seeing good growth the past few quarters.
Another potential bump in the road could be the exchange rate between the lat and the euro. For many years the rate has been fixed at 10 euros to 7 lats. But a few weeks ago the president of the Bank of Latvia declared that Latvia would forego joining the zone if the rate was changed. Are there some in the EU who feel that the lat is not worth that much? Some economists have opined that the lat may be overvalued by 10-15% but the EU has not said anything officially.
Besides the economic considerations to joining the eurozone, there are the political. France has always been wary of Germany and that is also the case with regard to Latvia’s membership. Will Latvia align itself with Germany on key issues? France and its political allies are concerned that that just might happen. When it comes to economic issues, Germany is the big boy on the block that usually gets his way. Will Latvia joining the euro club further strengthen their hand? We’ll have to wait and see.
As noted in the previous Informācija, the EU and the International Monetary Fund (IMF) have been praising Latvia’s economic achievements, but they have also pointed to some inherent dangers, i.e. the large number of poor and the uneven distribution of wealth. Both issues were brought up during last year’s IMF/Bank of Latvia conference in Rīga. Should Latvia join the eurozone, it would have the greatest wealth inequality among the members and the largest percentage of poor. Despite IMF and EU encouragement to make changes, the government in Latvia has done very little. A great concern to many is the Value Added Tax (Latvian PVN) which stands at 21%. Organizations and individuals have asked that food be taxed at a lower rate or not at all. Unfortunately this call has gone unheeded. Politicians have gone so far as to say that food must be taxed because it is a sure source of income for the treasury. In addition Latvia has a 25% flat income tax that really hits the poor and middle class hard. Here again the government has not seen the need to make changes even as the EU and IMF encourages introduction of a progressive tax system.
Let’s now take a look at the eurozone. How are things there? In January PM Dombrovskis stated that the economic crisis there has stabilized and that Latvia should not fear joining the zone. That statement was followed by a series of interesting events in Europe. Laid off workers continue to demonstrate in Greece, Spain and Portugal by the tens of thousands. Italy held an election whose results did not please the EU (German Chancellor Merkel commented that Italy may want to consider leaving the eurozone). And then came news that Cyprus is experiencing a serious economic crisis and is in need of a bailout. Cyprus has long been a haven for Russians with a lot of money and Cypriot banks have never seriously questioned the source of funds the Russians bring with them. Will this latest crisis cause serious havoc in the eurozone? Once again we will have to wait and see.
The bottom line is that there is strong support in the EU for Latvia to join the euro club, mostly because by joining it reaffirms the euro as a currency that countries want to use. From the point of view of the people of Latvia, the euro is coming because the government has so decreed and there is no real organized opposition that can derail that. People have to hope that government officials are right when they say Latvia’s economy will benefit from the euro, foreign investment will grow and the cost of loans will decrease. Letts hope so. JK
