cdc logo jpg

Esiet sveicināti! Jūs esat ieradušies www.cikaga.com! Mūsu mājas lapa uzsāka darbību 2003. gada aprīlī, un kopš tā laika mēs esam piedāvājuši apmaiņu par Čikāgas latviešu sabiedrību un citām lietām, kas varētu interesēt čikāgiešus.  Mēs aicinām Jūs izteikt kritiku un būsim pateicīgi par ieteikumiem.

 


Sākas pašvaldību vēlēšanas

RIX4

 


 

The Red Riflemen

comi 080219 
This article dated August 2nd, 1919 is interesting. Bolshevik forces crossed into Latvia from Russia in December, 1918 and quickly controlled all of Latvia except for small sliver in the southwest. These quick gains were reversed in relative short order. The article conveniently explains these military setbacks by blaming commanders, the command structure and undisciplined troops.
The explanation for this reversal is political not military. The Lettish sharpshooters, also known as the Red Riflemen (sarkanie Strēlnieki) noted in the article had demonstrated a high level of effectiveness during the Communist take-over and following civil war in Russia. The Latvian troops were legendary for their discipline and skilled officer corps. So what happened? Soviet Communism happened.
Instead of consolidating their military gains and tacticly introducing the new order they chose a different path. This period became known as the Red Terror: summary executions, property confiscation, confiscatory taxes and concentartion camps were quickly introduced. Support for the nascent Latvian Socialist Soviet Republic evaporated both within the civilian population and armed forces. What is described as lack of discipline, were in fact mass desertions and extremely low morale as the troops began to realize what they had wrought. Many of the Red Riflemen were attracted to Lenin’s promises to end WWI and a guarantee of ethnic autonomy. Evolving events were in stark contrast to their aspirations and in many cases they crossed over and fought against Soviet control.
Attachments:
Download this file (comi1919.pdf)The Communist[Aug. 2, 1919]138 Kb

Čikāgas Latviešu Centrs

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks,
ja ļaudis to nevedīs! (J. Rainis)
18. februārī Ciānas Dienvidu ēkas zāle šalca, jo to bija piepildījuši ļaudis, kuri alkst pārmaiņu. Ne tikai alkst, bet gatavi arī tās īstenot ar savu darbu. Ciānas telpās uz Tautas sapulci bija sanākuši cilvēki no dažādiem Čikāgas nostūriem, un viņus kopā vienoja Rinetas Tincu izlolotā ideja, ka visiem apkārtnes latviešiem vajag savu vienotu kultūras centru. Rineta bija tā, kas noorganizēja un arī novadīja šo sapulci. Tika veikts arī ļoti nozīmīgs priekšdarbs – aptauja; tās rezultāti skaidri norādīja uz šāda vienota latviešu kultūras centra nepieciešamību.
Tomēr katrs var uzdot jautājumu, kāpēc mums vajag kaut kādu jaunu, latviešu organizāciju, jo to taču ir jau desmitiem? Mums taču ir Ciānas draudze, Sv. tera draudze, Čikāgas Latviešu Biedrība un daudzas citas latviešu organizācijas, kāpēc tad vajag vēl vienu?
Lai gan jādod gods mūsu latviešu baznīcai par kultūrvides uzturēšanu pēckara periodā un latviešu emigrācijas vienošanā, tomēr pašreiz situācija ir savādāka. Cilvēki mūsdienās vairs tik aktīvi neapmeklē baznīcu, it īpaši jaunākā un vidējā paaudze. Mūsdienu informācijas pārbagātības laikmetā baznīca un reliģija vairs nevar pretendēt uz vienīgo vienojošo lomu. Savukārt sabiedriskā organizācija “Čikāgas Latviešu Biedrība”, kas gadu desmitiem ir kopusi un veidojusi latvietību, nevar vairs tehniski apmierināt augošās latviešu sabiedrības vajadzības – pie Biedrības nama nav atbilstošu autostāvvietu, bet cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir grūti tikt ēkas otrajā stāvā, jo biedrības namā nav lifta. Šīs un citas problēmas atrisinātu tikai jauns kultūras centrs, kur viss - gan telpu izmērs, izvietojums, autostāvvietu skaits būtu pielāgots dažādām vajadzībāmKā jau iepriekš minēts, tika veikta aptauja, kurā pārliecinošais vairākums aptaujāto (98%) skaidri pauda, ka vajag šādu jaunu, vienotu latviešu centru. Tautas sapulces laikā darba grupās tika izskatīti vairāki iespējamie kultūras centra veidošanas scenāriji, piemēram – vai celt pilnīgi jaunu ēku, vai atrast tādu, kas atbilst mūsu prasībām. Katram variantam tika apspriesti iespējamie “plusi” un “mīnusi”, kas norādīja, ka katram variantam ir savas priekšrocības un trūkumi. Kā zināms, arī Rīga netika uzcelta vienā dienā, tāpēc Tautas sapulce beidzās ar cilvēku iesaistīšanos darba un interešu grupās ar mērķi, lai tajā iesāktais darbs turpinātos.
Pirmā darba grupas sapulce notika 2. martā, kur tika apspriesti daudzi organizatoriskie un tehniskie jautājumi, kas saistīti ar šāda centra izveidi, kā arī pieņemts lēmums latviešu centru nodēvēt par “Čikāgas Latviešu Centru”. Jau notiek darbs pie Facebook lapas izveides un ir izveidota e-pasta adrese: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Visi laipni aicināti izteikt savus ierosinājumus, kurus var sūtīt uz augstākminēto e-pasta adresi. Un ikviens, kurš izjūt aicinājumu un grib pielikt savu roku vai domu Čikāgas Latviešu Centra izveidei, ir aicināts talkā. Nākamā darba grupas sēde ir paredzēta 20. aprīlī 7–os vakarā, Ciānas baznīcas ēdamzālē. Darba grupa, kas strādā pie Centra izveides, nav noslēgts klubs, bet gan darbīgu, atvērtu un uz sabiedrības izaugsmi vērstu ideālistu komanda, kurā varbūt pietrūkst tieši tavu zināšanu un devuma.
Didzis Pilāns

 
Joomla templates by a4joomla